Kristīne Ļeonova

"Ir divi veidi, kā dzīvot. Jūs varat dzīvot tā, it kā brīnumu nebūtu. Un varat dzīvot tā, it kā viss šai pasaulē būtu brīnums."
Alberts Einšteins

 

Tas skan dīvaini: neko nelūgt, ne par ko neuztraukties, neko nevēlēties, nevienu nevainot. Pēc iespējas biežāk domās atkārtot četras frāzes: Es mīlu tevi. Piedod man. Paldies tev. Es nožēloju.

 

Tas ir tik vienkārši – kļūt kā bērnam un uzticēt savu dzīvi Visumam. Un tad būsi laimīga.

 

Tas tiešām strādā. «Slepenajā havajiešu sistēmā» Hooponopono nav nekādu dižo noslēpumu. Havajieši, izrādās, pazīst mūsu pašu kristīgās vērtības: nožēlu, piedošanu, pateicību, mīlestību. Vienkārši dažkārt der palūkoties uz sevi un pasauli no cita skatpunkta.

 

Džo Vitāle – viens no fenomenālus panākumus guvušās filmas un projekta Noslēpums dalībniekiem, vairāku grāmatu par vēlmju realizēšanas tehnikām autors (latviski tulkotas Atslēga un Pievilkšanās faktors). 

 

Pirmo rakstu par neparastāko ārstu pasaulē viņš uzrakstīja pirms četriem gadiem. Tā varonis ir psihoterapeits, kas izārstēja veselu nodaļu psihiski slimu noziedznieku. Tos pat nesatiekot. Džo Vitāles raksts tika pārsūtīts uz tūkstošiem interneta adrešu un saitu. Un pēc kāda laika atgriezās – no viņa paša radu elektroniskās adreses. Džo aprēķināja, ka to izlasījuši ne mazāk kā pieci miljoni cilvēku. Tad piedzima grāmata Dzīve bez ierobežojumiem.

 

 

 

Kā dakteris I izārstēja psihiski slimos 

 

...Tā bija ārkārtīgi depresīva vieta, pat puķes te neziedēja. Psihenes medicīniskais personāls regulāri iesniedza atlūgumus, ārsti nespēja izturēt nomācošo atmosfēru. Bija baisi pat vienkārši iziet cauri nodaļai – cilvēki spiedās gar sienām, baidoties no agresīvo slimnieku trakošanas. Kad klīnikā parādījās kārtējais psihoterapeits, pret viņu sākumā izturējās skeptiski. Tomēr Havaju salu psihiatriskajā hospitālī ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem 70-gadīgais Ihaleakala Hjū Lens (doktors I) nostrādāja trīs gadus.

 

Doktors I bieži kavēja sapulces, neveica nekādus testus. Vēl vairāk – viņš pat neizmeklēja slimniekus. Vienkārši sēdēja savā kabinetā, citu pēc citas lasīja viņu slimības vēstures un strādāja ar sevi. Viņš sev uzdeva divus dīvainus jautājumus: «Kāpēc šie ļaudis saslima?» un «Kas man būtu sevī jāmaina, lai viņi izveseļotos?»

 

Un pēc tam izrunāja četras frāzes: «Piedod man», «Es mīlu tevi», «Paldies tev» un «Es nožēloju». Un tā katru dienu.

 

Rezultāti bija fantastiski. Pēc pāris mēnešiem bīstamajiem pacientiem, kam līdz tam netika noņemti rokudzelži, ļāva pārvietoties bez ierobežojumiem. Citiem tika atcelti spēcīgas iedarbības psihotropie preparāti. Trešos vienkārši palaida mājās – viņi bija pilnībā izārstēti. Šodien šajā slimnīcā smago garīgo slimību nodaļa ir slēgta.

 

Džo Vitāle, grāmatas autors par Hooponopono, ilgi meklēja iespēju tikties ar šo apbrīnojamo ārstu, lai par viņu uzrakstītu. Un sarunā atzinās, ka uzreiz nav spējis saprast – kā gan tas viss noticis? Metodikas noslēpums izrādījās tik vienkāršs, ka tam pat grūti noticēt.

 

«Gluži vienkārši es ārstēju sevī problēmu, kas radīja problēmas slimniekiem,» paskaidroja Hjū Lens. «Problēma nav cilvēkos tev apkārt, problēma vienmēr ir tevī. Pasauli mēs radām paši.»

 

Kurš gan no mums nav to dzirdējis? Bet saprast šos vārdus nav tik vienkārši. Viena lieta ir spēt atbildēt par SAVU rīcību un SAVIEM vārdiem. Pavisam cita, ja uz tevi gulstas atbildība par visu to cilvēku rīcību un vārdiem, ar kuriem tev nācies sastapties. Tostarp arī par psihiski slimajiem noziedzniekiem, ar kuriem strādāja doktors Hjū Lens. Lai cik tas šķistu paradoksāli.

 

Bet viņš ne ar vienu negrasās strīdēties. Vienkārši pierāda – ar visu savu dzīvi.

 

«Cilvēks, kuru tu redzi, ir tavs spogulis. Viņš nav nejaušība tavā dzīvē. Vienīgais, ko vajag izdarīt – iemācīties mīlēt sevi un uzņemties pilnīgu atbildību par savu dzīvi, par VISU un VISIEM, kas ir tev apkārt. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas jau ir tavā dzīvē.

Ja tu vēlies uzlabot savu dzīvi, vispirms tev vajag to izārstēt. Un tad tu vari izārstēt kādu citu – pat trako, pat nezinot iemeslus, kas kādu cilvēku noveduši šādā situācijā. To var izdarīt ar mīlestību un nožēlu.»

 

Kā tieši? Kāds mehānisms strādā? Mēģināsim tikt skaidrībā.

 

Burvju frāzes

 

Vajag pēc iespējas biežāk atkārtot: «Piedod man», «Es mīlu tevi», «Paldies tev», «Es nožēloju».

Metode balstās uz grēku nožēlu, attīrīšanos caur mīlestību un uzkrāto atmiņu, zināšanu, pieredzes atlaišanu. Nožēlojot un domās lūdzot piedošanu, tu neitralizē enerģiju, kas saistīta ar konkrēto cilvēku, vietu vai notikumu.

Šīs četras frāzes dzēš destruktīvās programmas un negatīvos nospiedumus, pat ja tie nākuši līdzi gadsimtiem ilgi. Hooponopono strādā katram cilvēkam. Galvenais – attīrīšnos veikt regulāri. Nozīme ir ne vien vārdiem, bet arī smalkajām vibrācijām – mūsu mīlestības enerģijas izstarošanai Visumā. Pēc tam notiks brīnums. Enerģija ne tikai neitralizēsies, bet arī atbrīvosies, bet brīvo vietu ieņems mīlestība.

 

Hooponopono mācībā problēma tie uzlūkota nevis kā bargs pārbaudījums, bet kā iespēja mainīt dzīvi. Problēma – tās vienkārši ir atkārtotas atmiņas no pagātnes. Tās ierodas, lai dotu mums iespēju uz situāciju palūkoties mīlestības pilnām acīm.

 

Lūk, kā Džo Vitāle apraksta vienu no seansiem, kurā notiek ārstēšana ar Hooponopono metodi:

«Viņas acīs mirdz asaras. Mutes kaktiņos iegūlušas rūpju rievas. «Es raizējos par dēlu,» dziļi nopūšas Sintija. «Viņš atkal lieto narkotikas.» Kamēr viņa stāsta savu bēdīgo stāstu, es sāku sevis attīrīšanu. Es saku, ka nožēloju visas tās nepareizās domas, kas kļuvušas par manas pacientes problēmu iemeslu. «Piedod man. Es mīlu tevi. Paldies tev. Es nožēloju.»

 

Nepareizās domas tika nomainītas pret mīlestības domām. Mīlestība pret ārsta ģimeni, radiniekiem, pacienti, viņas ģimeni un senčiem mainīja šīs domās arī pacientē un viņas ģimenē. Ārsts strādā pa tiešo ar Pirmreizējo Avotu, kas spēj nepareizas domas pārvērst Mīlestībā.

 

«Asaras viņas acīs izžuva. Rievas ap muti izlīdzinājās. Viņa smaida, viņas sejā staro atvieglojums. «Nezinu, kāpēc, bet es jūtos labāk.»»

 

Skan fantastiski, bet problēmas tiešām pazūd. Kāpēc? «Es tiešām nezinu. Tiešām. Dzīve ir noslēpums visiem, izņemot Mīlestību, kura zina visu,» atzīstas Džo Vitāle. «Es vienkārši ļauju negatīvajām domām pazust un tencinu Mīlestību, kas rada visu.»

Mīlestība, atbildot uz ārsta piedošanas lūgumu, neitralizē negatīvās emocijas, kas radījušas problēmu: neiecietību, aizvainojumu, bailes, dusmas, nosodījumu vai šaubas. No negatīvā atbrīvoto telpu tā aizpilda ar sevi. Pacientā izmisuma vietā nu ir Mīlestība.

 

Pamēģini tūliņ pat izrunāt šīs frāzes un izjust, kas tevī notiek. Tās var izmantot jebkurā situācijā – arī, lai vienkārši noņemtu saspringumu vai stresu. Kā mantru, kas neitralizē negatīvus «iestatījumus». Frāzes var adresēt augstākam spēkam, kā arī sev un tiem, kas ir ap tevi.

 

Dzīve bez ierobežojumiem

 

Panākumi un laime balstās uz katra tavas dzīves brīža pilnīgu pieņemšanu, piedošanu un atbildību par to. Ir pieņemts uzskatīt, ka, lai gūtu panākumus, vajag uzstādīt mērķi un visiem spēkiem censties to sasniegt. Taču nebūt ne visiem cilvēkiem šis princips darbojas. Padomā vien, cik bieži mēs nolemjam sākt jaunu dzīvi no pirmdienas vai jaunā gada. Un aizmirstam par to jau otrdien vai 2. janvārī. Kaut kas mūsos liedz to izdarīt un bloķē mūsu mērķus.

 

Hooponopono jeb havajiešu piedošanas kods ir nācis no Havaju salu pirmiedzīvotāju tautu šamaņiem. Tulkojumā tas nozīmē «savest kārtībā».

Pieņemsim, tev apkārt ir pasaule. Kurā tu nejūties labi, tev ir neomulīgi un pat bailīgi dzīvot. Tu esi nelaimīga, bieži slimo, tevi nemīl. Havajiešu metodika palīdzēs tev mainīt situāciju, citiem vārdiem – izdziedināt, izārstēt pasauli. Bet nāksies sākt ar sevi.

 

Kas ir Hooponopono būtība?

 

Hooponopono atzīst, ka jebkuras mūsu problēmas iemesls ir atmiņu nospiedumos. Mūsu zemapziņā kodētās programmas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Tieši tās modelē mūsu domas, jūtas, darbības, reakcijas, liek mums uzvesties vienā vai otrā veidā. Zemapziņā ieslēdzas arī negatīvās programmas un bloķē mūs. Lai ļautu ceļu laimīgo likumsakarību straumei, jānodzēš atmiņu nospiedumi, jāneitralizē negatīvais. Visumam piemīt neierobežots kreatīvs spēks – daudz lielāks, nekā spējam iedomāties. Nulles stāvoklis – tas ir absolūtas mīlestības un ierobežojumu pilnīgas atcelšanas stāvoklis.

 

 

Kas mums ir labāk

 

Mūsu sapņus un fantāzijas ierobežo iekšējās programmas. Kas ir mūsu individuālās programmas. Piemēram, ja tavs vecvectēvs kādu ir aplaupījis, bet viņa pēctecis – tu, piemēram – mokies ar parādiem un tikko spēj savilkt galus kopā.

Mums nav zināmi iemesli šādām programmām, un arī nevajag. Vajag vienkārši kļūt kā bērnam un palūgt. Gadsimtiem seni «bloki» tiek noņemti ar vienkāršu lūgumu: «Piedod man. Man nav ne jausmas, kas bloķē manī ceļu pie materiālajiem labumiem. Izdari, lūdzu tā, kā man būs vislabāk. Paldies tev.»

 

Mēs nezinām, KAS mums ir labāk. Visums gan to zina. Uzticot tam savas problēmas risinājumu un atbrīvojot vietu Mīlestības enerģijai, mēs saņemam tieši to, kas mums vajadzīgs, un bieži pat vēl vairāk.

 

* * *

Paldies tev, kas lasīji šīs rindas. Piedod, ja tās tev nešķita interesantas. Es mīlu tevi.

 

 

Kā tiek dzēstas problēmas

 

*Es mīlu tevi

 

Kad atmiņas kļūst par problēmām, pasaki tām: «Es jūs mīlu, dārgās atmiņas. Pateicos jums par iespēju atbrīvot jūs un sevi.» Atmiņas nekad tevi nepametīs un neaizies atvaļinājumā, ja tu no tām neatteiksies. Frāzi «es mīlu tevi» var izmantot arī tad, ja problēmas iemesls nav zināms. Tāpat arī pirms jebkura darba uzsākšanas, pirms brauciena ar mašīnu, pirms atbildes uz telefona zvanu.

 

Atkārtojot frāzi «es mīlu tevi», tu iegūsti biļeti, kas atceļ ierobežojumus. Tas ļauj apzināties katra tagadnes brīža brīnumaino dabu. Mīlēt visu, kas ir ap tevi, kas ir tavs – savu lieko svaru, problemātisko lauleni, bērnu, kaimiņus. Mīlestība pārvērš un atbrīvo enerģiju.

 

* Laimes atslēga – paļaušanās

 

Nav iespējams zināt par visu, kas notiek tev apkārt. Tavs ķermenis un smadzenes realizē sevi ik brīdi, šeit un tagad, bez tavas iesaistīšanās. Atmosfērā ir neskaitāms daudzums neredzamu signālu ar plašu diapazonu – no domām līdzīgām formām līdz radioviļņiem. Tu nevari apzināti uztvert visus šos signālus. Tāpēc savu realitāti tu radi zemapziņā. Tu vari censties domāt pozitīvi, bet vienalga iemantot problēmas. Tāpēc ļauj Augstākajam saprātam visu nokārtot savā vietā – kad, kur un kā notiks tavas dzīves svarīgie notikumi. Šeit atslēga ir – paļaušanās.

 

*Gaišzilais saules ūdens

 

Viena no palīgmetodēm, kā risināt problēmas. Paņem gaišzilu stikla trauku ar nemetāla vāku un piepildi to ar parastu ūdeni. Novieto trauku saules gaismā vismaz uz stundu. Kad ūdens būs uzsūcis saules gaismu, to var izmantot vairākiem mērķiem. Dzert. Gatavot ēdienu. Noskaloties. Mazgāt tajā augļus un dārzeņus. Gaišzilais saules ūdens dzēš problemātiskās atmiņas. Tāpēc izdzer ūdeni un izdzēs tās uz visiem laikiem!

 

*Zemenes un mellenes

 

Arī šīs ogas dzēš atmiņas. Tās var ēst svaigas, kaltētas, ievārījumā, džema vai sīrupa veidā.

 

*Naudas noslēpums

 

Džo Vitāle ir pilnīgi pārliecināts, ka nauda parādās cilvēkam, kad tas ir attīrījis ar to saistītās negatīvās programmas. Tavas atmiņas var atgrūst naudu. Ja tu esi tīrs attiecībās ar naudu, tā tev būs. Visums tev to iedos, ja vien tu pieņemsi.

 

Var mīlēt arī naudu, bet frāzi «es mīlu tevi» labāk teikt kam augstākam. Šī likuma darbību Džo Vitāle ne vienreiz vien pārbaudījis uz savas ādas. Viņa ienākumi dažu gadu laikā ir pieauguši vairākkārt. Lūk, neliels piemērs: kādu dienu restorānā viņš atstāja oficiantei ļoti lielu dzeramnaudu. Viņa bija šokā: «Es nevaru to pieņemt!» – «Protams, jūs varat,» – teica Džo. «Tā ir tikai nauda.»

 

Tai pašā dienā viņam ienāca prātā ideja par kādu produktu, ar kuru viņš ļoti daudz nopelnīja. Visums apbalvoja viņu par dāsnumu. Viņš atdeva banknotes, bet pretī saņēma iedvesmu.

Tas arī ir tas naudas lielais noslēpums, uzskata Džo Vitāle.